VĒSTURE

Daugavas muzeja misija ir izglītot sabiedrību par Daugavas ielejas  un Salaspils novada kultūras un dabas pamatvērtībām, kā arī sekmēt vienojošas vēstures izpratnes veidošanos par notikumiem Salaspils novadā un Daugavas krastos, Muzejs, balstoties uz krājumu un tā izpētes rezultātiem, popularizē Salaspils novada un Daugavas ielejas kultūras mantojumu no aizvēstures līdz mūsdienām. 

Attīstības vēsture
Daugavas muzejs dibināts 1969. gadā, bet apmeklētājiem atvērts kopš 1977. gada. Sākotnēji muzejs bija pazīstams kā Doles Vēstures muzejs, bet ar 1993.gadu kā Daugavas muzejs. Kopš 1996.g. Daugavas muzejs atrodas Salaspils pašvaldības administratīvajā pakļautībā.
Doma par Daugavas muzeja izveidošanu radās sakarā ar ieplānotajiem Rīgas HES celtniecības darbiem. Pirms darbu veikšanas notika izrakumi topošajā ūdenskrātuves teritorijā un rezultātā tika savākts bagāts arheoloģiskais materiāls, kas stāsta par notikumiem Daugavas krastos sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā.
Daugavas muzejs atrodas Doles salas centrā, Sausās Daugavas krastā iepretim Ķekavai novietotā Doles muižas apbūves kompleksa jaunajā kungu mājā. Muižas ēka celta 1898.g.

1920. gados muižas pilī tika iekārtota pamatskola, bet kopš 1954. gada – zvejnieku kolhoza klubs. 1977. gadā šajās telpās tika atklāts Daugavas muzejs.
Muzeja krājums veidojies, galveno uzmanību pievēršot Daugavas un tās apkārtnes vēsturei, sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām. 2010.gada decembrī muzeja krājuma vienību skaits pārsniedza 51 891 (no tām pamatkrājumā – 34358 vienību). Vērtīgākās krājuma kolekcijas ir zvejas rīku kolekcija (parka ekspozīcijā atrodas unikāla lašu un nēģu taču konstrukcija), fotogrāfijas par Daugavas amatiem, pastkartes, etnogrāfiskie priekšmeti, kas liecina par iedzīvotāju dzīvesveidu Daugavas krastos.
Muzejs iepazīstina ar Latvijas vēstures notikumiem, kas norisinājušies Daugavas krastos, un ar krasta iedzīvotāju kultūras liecībām. Arheoloģijas ekspozīcijā ir apskatāmi unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot ar pirmo akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietu: Salaspils Laukskolas apmetni (9.g.t. pr. Kr.), līdz pat Ikšķiles pils un baznīcas kompleksam – pirmajai mūra celtnei Baltijā (1184). Daugavas lejtecē jau ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu šajā teritorijā koncentrējās cilvēku dzīvesvietas, attīstījās tirdzniecība un amatniecība. Par to stāsta arī Daugmales pilskalna (2.g.t. pr. Kr. – 12.gs.) bagātais senlietu klāsts. Vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12.gs.) Daugavas lejtecē krustojās seno baltu, lībiešu un skandināvu intereses, kā arī darbojās pirmie kristietības misionāri. Viduslaiku sadzīves priekšmeti un ieroči atspoguļo dzīvi Livonijas konfederācijā, kad pie Daugavas izveidojās pirmās jaunas pilsēttipa apmetnes.Sākot ar 1978.g. ik gadu muzejs organizēja kompleksās ekspedīcijas, kā rezultātā savāktas un iegūtas liecības par iedzīvotāju sadzīvi, tradīcijām, etniskajām atšķirībām, amatiem Daugavas krastos sākot no Latvijas Baltkrievijas robežas līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī.
Apmeklētājiem un interesentiem iespējams iepazīties arī ar cilvēka darbību un šīs darbības sekām un ietekmi uz upi, kas vēl nesen bija tās piekrastes iedzīvotāju galvenais peļņas avots. Muzeja ekspozīcijā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki. Lai izmantotu upi savām vajadzībām, cilvēks ar savu darbību savu darbību iejaucās upes dabiskajā plūdumā. Pārceltuves, tilti un dambji bija senākās hidrotehniskās būves, kas savienoja Daugavas krastus. Kopš 20.gs. 30.gadiem Daugavas spēku sāka izmantot elektroenerģijas ieguvei, un kopš tā laika būtiski izmainījās tās piekrastes iedzīvotāju dzīves veids un ainava. Daugavas muzejā ir iespējams uzzināt, kāda izskatījās Latvijas lielākās upes ieleja pirms HES kaskādes izveidošanas, salīdzināt šīsdienas ainu ar pagātni.

Daugavas muzejs apsaimnieko trīs ēkas – muižas ēka, kur atrodas ekspozīcijas un izstāžu zāle, krājums un darba telpas, saimniecības ēka ar krājuma telpām un garāžu, saimniecības ēka „Aires”.
Kungu ēku ietver Doles muižas parks, kura izveidošanas pirmsākumi attiecināmi uz 18.gs. otro pusi.
2020. gada 22. septembrī Daugavas muzejs saņēma atkārtotu akreditācijas apliecību, kas ir kā apliecinājums valsts atzītai muzeja darbībai.
Daugavas muzeja vidēja termiņa attīstības stratēģija 2021. - 2025. gadam apskatāma saitē.

DOLES MUIŽAS VĒSTURE

Ikvienas Latvijas muižas vēsturē ir iespējams atrast gan visām muižām kopīgas iezīmes, gan savdabīgus, tikai konkrētās vietas vēsturei raksturīgus faktus. Muižas reti izveidojās no jauna, parasti to rašanās bija saistīta ar kādu senāku apdzīvotības tradīciju. Doles muižas zemēs ietilpst arī tās priekšteces-14.gs.pirmajā pusē celtās Jaundoles pils vieta pie Lebjavas upītes ietekas Sausajā Daugavā. Jaundoles pils tika sagrauta poļu-zviedru kara laikā 1627.gadā un šodien no tās nekas vairs nav saglabājies. Doles muižas centrs laika gaitā paplašinājās, ietverot vairākas dzīvojamās un saimniecības ēkas. Latvijas Republikas agrārā reforma 1920.g.bijušajās muižas zemēs izveidoja jaunsaimniecības, reformas gaitā tika sadalīts arī muižas centrs . Mūsdienās bijušo Doles muižas kungu māju un lielāko daļu no muižas parka apsaimnieko Salaspils novada pašvaldības pakļautībā esošais Daugavas muzejs.
Doles muiža izveidojusies 1631. gadā, un tās pirmais īpašnieks bija zviedru armijas pulkvedis Nikolauss Dītrihs Šperreiters (Sperreuter). No Doles muižas pirmsākumiem ir saglabājusies tā dēvētā pārvaldnieka māja – askētiska divstāvu mūra ēka ar stāvu kārniņu jumtu (tagad privātīpašums). Pārvaldnieka mājas vieta ir iezīmēta senākajā Doles muižas kartē (1698.g.), tātad iespējams, ka tā celta 17. gadsimta II pusē un sākotnēji kalpojusi par muižas īpašnieka dzīvojamo namu jeb kungu māju.

Tās arhitektūra veidota 19./20. gadsimta mijā valdošā eklektisma formās, izmantojot vienu no savulaik populārākajiem eklektikas stilistiskajiem virzieniem – tā dēvēto „ķieģeļu stilu”. Ķieģeļu stila ēkām parasti ir atturīgs dekoratīvais noformējums, to māksliniecisko izteiksmi veido būvmasu kārtojuma plastika un celtniecības materiālam raksturīgā faktūra. Doles muižas fasādē redzami gan klasicismam, gan neoromānikai raksturīgie arhitektoniskie motīvi (nelieli trijstūra veida frontoni ar apaļām nišām, izteikts cokols un profilētas dzegas, pusloka formas logu ailas ēkas tornī). Atšķirībā no citām ķieģeļu stila ēkām, Doles muižas kungu mājas fasādi 20. gadsimta sākumā sedza polihroms krāsojums, kas tika atjaunots 2005. gadā.
Doles muižu neskāra 1905. gada piļu dedzināšanas posts, arī I un II pasaules karu ēka pārcieta ar minimāliem zaudējumiem. Pēc agrārās reformas 1920. gadu sākumā Doles muižas kungu mājā ierīkoja pamatskolu. Padomju laikā šeit atradās zvejnieku kolhoza klubs. Ēkas izmantošanas rezultātā līdz 1977. gadam, kad pēc celtnes kapitālā remonta šeit atklāja tagadējo Daugavas muzeju, no kungu mājas vēsturiskā interjera tikpat kā nekas nebija saglabājies, izņemot autentiskās koka kāpnes uz otro stāvu un metāla vītņu kāpnes ēkas tornī.

DARBINIEKI

Daugavas muzeja direktore

Inese Kupšāne

Direktores vietnieks

Krājuma galvenā glabātāja

Inta Trepša-Ķikuste

Speciālisti:

Lilita Vanaga

Aivars Siliņš

Paula Grābēja

Sandra Brikmane

Daina Rutka

MUZEJA PLĀNOTIE IEPIRKUMI

DAUGAVAS MUZEJA KARTE