Grupa Rāva šī gada vienīgajā koncertā Daugavas muzejā

15. augusta vakarpusē - 18.00 - Daugavas muzeja vēsturiskajā parkā ar koncertu uzstāsies eksperimentālā folkroka grupa “Rāva”. Vasaras svētdienu pēcpusdienu koncerti uz Doles salas ir jau vairāku gadu tradīcija. Tie vienmēr ir bijuši mūziķi, kas papildina stāstu par šo vietu. “Rāva” ar spēcīgajām un mazliet tumšajām folkloras iedvesmotajām dziesmām ir kā maza daļa no sarežģītās Daugavas vēstures plūduma un Doles zvejnieku ikdienas sūruma. Brīvdabas koncerta vieta atrodas pie vēsturiskajām Doles salas zvejnieku mājām, bet turpat blakus ir krauja ar Sauso Daugavu, kas vietai piedod īpašu noskaņu.

Grupa “Rāva” ir četru mūziķu (Ilze Ceļmillere, Toms Ceļmillers, Raimonds Mateiko un Ansis Mežsargs) apvienība, kas pārstāv eksperimentālā folka žanru. “Rāva” darbību sāka 2014. gadā ar kara dziesmu koncertuzvedumu "Vārna krāca ozolā". Improvizējot ar koncertuzvedumā iekļauto tradicionālo materiālu, grupa pievienoja tam fona efektus, basu un elektrisko ģitāru, tādējādi piešķirot mūzikai tumšāku nokrāsu. Ar jauno mūzikas virzienu Rāva pirmoreiz uzstājās 2016. gada pavasarī LU jauno grupu konkursā "Hadrons", koncertdarbību turpinot tādos festivālos kā "Laba Daba", "Zobens un Lemess", "Zemlika" un "Kilkim Žaibu" Lietuvā. 2018. gadā Rāva izdeva debijas albumu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc albuma iznākšanas Rāva laidusi klajā singlus "Saules Meita" (2018) un "Kumeļš" (2020). Vairāki grupas veidotie skaņdarbi ir iekļauti etnomūzikas izlasēs "Native Music 13", "Folk & great Tunes from Latvia", "Sviests VII" un "Sviests VIII". Kopš 2020. gada vasaras Rāvai ir pievienojies bundzinieks, un grupa strādā pie jauna materiāla izdošanas.

Koncerta sākums ir 18.00. Ieejas maksa - 5 Eur.

Šogad koncerts norisināsies citādākā kārtībā kā iepriekš - biļetes varēs iegādāties uz vietas, uzrādot derīgu Covid-19 sertifikātu (vakcinējies, izslimojis, vai negatīvs tests), līdzi drīkst ņemt arī bērnus līdz 12 gadu vecumam (bez testa un sertifikāta). Lai koncerts varētu noritēt drošā atmosfērā, aicinām pie biļešu iegādes laicīgi sagatavot sertifikātu, personu apliecinošu dokumentu un kontaktinformāciju personalizētās sēdvietas vajadzībām.

Zvejnieku sētā 8.augustā darbosies vienkoču meistars!

Lai senās prasmes neaizmirstas!
Visas svētdienas garumā (10.00-17.00) Daugavas muzeja brīvdabas sētā "Mellupi" viesosies Vienkoču parka meistars Rihards Vidzickis! Pie amatnieka būs iespēja pieiet un uzzināt visu par vienkoču trauku izgatavošanu un vērot meistaru darbībā. Pie īpašas intereses būs iespēja ņemt instrumentus rokā un izmēģināt arī pašiem! Meistars pastāstīs visu par masīvkoka niķiem un stiķiem, kā arī par pareizu vienkoču trauku izmantošanu ikdienā.
Brauciet ciemos uz Daugavas muzeju, meklējiet parkā zvejnieku sētu, un iepazīstieties ar vienkoču trauku veidošanas tradīcijām!
Brauc ciemos 8.augustā un pienāc pie meistara aprunāties!
Ieeja: muzeja ieejas biļetes pēc cenrāža.
 

Daugavas muzejā izstāde par seno andeli!

Jau kopš cilvēces pirmsākumiem ir pastāvējusi sociāla parādība - maiņas sakari, kas ietver ne tikai taustāmu priekšmetu, bet arī zināšanu un ideju apmaiņu. Dažādos aizvēstures laikmetos maiņas preces bija atšķirīgas: sākot ar kramu un dzintaru, beidzot pat ar sālītām siļķēm. Mainoties fokusa precēm, mainījās arī galveno preču plūsmas ceļi, ko var uzskatīt par vispārējās starpreģionālās komunikācijas “artērijām”.

Viens no galvenajiem ceļiem mūsu reģionā vienmēr ir bijusi Daugava. Daugavas ūdensceļš ir arī jaunās Daugavas muzeja izstādes “Senā andele” fokusa punkts, no kura uz visiem virzieniem izpleties sazarotais maiņas sakaru tīkls, sasniedzot pat Romu, Melno jūru un Karēliju. Izstādē tiek apskatīti maiņas un tirdznieciskie sakari aizvēsturē - laikā pirms naudas, tāpēc liela nozīme piešķirta priekšmetiem, kas šo sakaru ceļā nonākuši Latvijas teritorijā un vēlāk atrasti arheoloģiskajos izrakumos. Lielākā daļa unikālo priekšmetu ir deponējumi no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja krājuma, tāpēc īpaši liels paldies jāsaka Arheoloģijas nodaļas darbiniekiem Zanei Bužai, Normundas Grasim un Ilzei Mālkalnietei par palīdzību izstādes veidošanā.

Apmeklētājiem būs iespēja redzēt neolīta laika dzintara rotas, lieliski saglabājušos kaula un krama rīkus no agrākajiem akmens laikmetiem, kā arī bagātīgos dzelzs un bronzas izstrādājumus no mūsu ēras, to skaitā zobenu, kas pie mums nonācis 12.gadsimtā, lāčgalavas un bruņrupučsaktas u.c. Īpaši nozīmīgs un interesants priekšmets izstādes sakarā ir svariņu komplekts, kas iegūts arheoloģiskajos izrakumos Salaspils Laukskolas kapulaukā, un ir ticis dots līdzi tirgotājam pēc nāves. Liela nozīme maiņas sakaros bija prasmju nodošanai, ko lieliski ilustrē keramikas dažādo tradīciju izplatība, tāpēc izstādē ir apskatāmi arī vairāki Baibas Dumpes veidotie neolīta māla trauki - rekonstrukcijas, kas tapuši pēc arheoloģiskajos izpētes darbos iegūtās informācijas.

Izstādes autors ir Aivars Siliņš, Daugavas muzeja izstāžu un ekspozīciju kurators. A.Siliņš ir arī autors izstādei un zinātniskajam rakstam Daugavas muzeja rakstu krājumā par arheoloģiskā mantojuma apzināšanu un saglabāšanu Daugavas lejtecē. Izstādes mākslinieciskais noformējums ir muzeja speciālistes Ineses Kupšānes darbs.

Izstāde Daugavas muzejā būs apskatāma līdz šī gada oktobrim muzeja darba laikā (katru dienu no 10.00-17.00, slēgts otrdienās). Izstādes apmeklējums nav īpaši jāpiesaka, bet ierodoties ir jāņem vērā valstī noteiktie ierobežojumi, kā arī jāseko līdzi muzeja darbinieku norādēm.

Daugava no putna lidojuma – jauna pieredze Daugavas muzejā

 

Daugavas muzeja pamatstāsts apmeklētājus aicina iepazīt senāko apdzīvotību Daugavas krastos, ar upi saistīto saimniecisko darbību un Doles salas zvejnieku dzīvi. Līdz šim pilnais Daugavas stāsts bija pieejams tikai muzeja iekštelpās, bet aizvadītais gads lika domāt, kā to iznest arī ārpusē.

Pa ziemu izauklētā ideja nu ir ieguvusi fizisku formu!

Projekts “Ceļojums pa Daugavu: 3600 skatu taka” tapis ciešā sadarbībā ar studiju OCEAN MULTIMEDIA, kuri pēdējo gadu laiku veidojuši vairākus virtuālos skatu torņus tādās vietās kā Vidzemes jūrmala, Rojas Dabas taka un citur Latvijā. Virtuālo skatu torņu taka Daugavas muzejā šobrīd ļauj iepazīt 10 vietas Daugavas krastos no Krāslavas līdz Daugavgrīvai, bet jau nākamgad to ir plānots papildināt. Visi 10 punkti izvietoti muzeja parkā, takā uz krasta. Punkti kā QR kodi izvietoti uz stilizētiem robežakmeņiem, kas vietām mazliet paslēpušies un saplūduši ar apkārtni. Noskenējot kodu savā tālrunī, atveras 3600 aeroskats ar Daugavu pie Krāslavas, Daugavpils, Kokneses, Doles salas u.c. Aizraujošos skatus papildina arī audiogids ar stāstu par konkrēto vietu, kā arī vēsturiskās fotogrāfijas no Daugavas muzeja krājuma.

Skatu taka ir pieejama jebkurā gadalaikā jebkuram muzeja apmeklētājam, izmantojot personīgās viedierīces Daugavas muzeja darba laikā.