Salaspils Zviedru skanste

Zviedru-poļu kara laikā 1605.gada 27.septembrī Daugavas labajā krastā pie Salaspils starp Zviedrijas un Polijas-Lietuvas armijām notika viena no lielākajām un slavenākajām militārajām sadursmēm Eiropas jauno laiku vēsturē: Salaspils / Kirhholmas kauja. Kaujas rezultātā Polijas-Lietuvas karaspēks un Kurzemes hercogistes vienības ar taktiskas viltības palīdzību sakāva skaitliski trīs reizes lielāko zviedru armiju. Zviedru karaspēks tomēr ieņēma Rīgu pēc ilgstoša aplenkuma 1621.gadā. Salaspils kaujas pieredze lika zviedru valdībai šajā vietā 1650.-1660.gados uzbūvēt tolaik Baltijā lielāko skanstes veida nocietinājumu. Skanstis bija ar vaļņiem un grāvjiem nocietinātas karaspēka nometnes un artilērijas pozīcijas, ko cēla līdzenā apvidū satiksmes ceļu krustpunktu un pilsētu aizsardzībai. Salaspils Zviedru skanstī pastāvīgi uzturējās 500-800 vīru liels garnizons. Šeit bija kareivju dzīvojamās ēkas, arsenāls, maizes ceptuve, maltuves, smēde un noliktavas. Skanste izmantota līdz 18.gs. Norakta 1970.gados, būvējot Rīgas HES ūdenskrātuves dambi, pirms tam arheoloģiski izpētīta.