Ekspozīcijas

Muzejs iepazīstina ar Latvijas vēstures notikumiem, kas norisinājušies Daugavas krastos, un ar krasta iedzīvotāju kultūras liecībām. Arheoloģijas ekspozīcijā ir apskatāmi unikāli materiāli par Latvijas senāko vēsturi, sākot ar pirmo akmens laikmeta cilvēku dzīvesvietu: Salaspils Laukskolas apmetni (9.g.t. pr. Kr.), līdz pat Ikšķiles pils un baznīcas kompleksam – pirmajai mūra celtnei Baltijā (1184). Daugavas lejtecē jau ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu šajā teritorijā koncentrējās cilvēku dzīvesvietas, attīstījās tirdzniecība un amatniecība.

​

Par to stāsta arī Daugmales pilskalna (2.g.t. pr. Kr. – 12.gs.) bagātais senlietu klāsts. Vēlajā dzelzs laikmetā (9.-12.gs.) Daugavas lejtecē krustojās seno baltu, lībiešu un skandināvu intereses, kā arī darbojās pirmie kristietības misionāri. Viduslaiku sadzīves priekšmeti un ieroči atspoguļo dzīvi Livonijas konfederācijā, kad pie Daugavas izveidojās pirmās jaunas pilsēttipa apmetnes. Sākot ar 1978.g. ik gadu muzejs organizēja kompleksās ekspedīcijas, kā rezultātā savāktas un iegūtas liecības par iedzīvotāju sadzīvi, tradīcijām, etniskajām atšķirībām, amatiem Daugavas krastos sākot no Latvijas Baltkrievijas robežas līdz Daugavas ietekai Rīgas jūras līcī.

Apmeklētājiem un interesentiem iespējams iepazīties arī ar cilvēka darbību un šīs darbības sekām un ietekmi uz upi, kas vēl nesen bija tās piekrastes iedzīvotāju galvenais peļņas avots. Muzeja ekspozīcijā aplūkojami zvejnieku, laivinieku un plostnieku amata rīki. Lai izmantotu upi savām vajadzībām, cilvēks ar savu darbību savu darbību iejaucās upes dabiskajā plūdumā. Pārceltuves, tilti un dambji bija senākās hidrotehniskās būves, kas savienoja Daugavas krastus.

 

Kopš 20.gs. 30.gadiem Daugavas spēku sāka izmantot elektroenerģijas ieguvei, un kopš tā laika būtiski izmainījās tās piekrastes iedzīvotāju dzīves veids un ainava. Daugavas muzejā ir iespējams uzzināt, kāda izskatījās Latvijas lielākās upes ieleja pirms HES kaskādes izveidošanas, salīdzināt šīsdienas ainu ar pagātni.