Lieliskākie skati redzami no vējdzirnavu vietas Rīgas virzienā un no reljefa krantes starp vējdzirnavām un vārtiem. Doles muižas apbūve ar 1898.g. celto muižas kungu māju un pārvaldnieka māju (17.-19.gs.) un 18.gs. nogalē veidoto parku iekļauta Latvijas valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstā.

​​

Kungu ēku ietver parks, kura veidošanas pirmsākumi attiecināmi uz ~ 1776.g., kad muiža piederēja baronam, teātra mecenātam Otto Hermanim fon Fītinghofam (Otto Hermann von Vietinghof). Vēlāk parks stipri pārveidots. Ziemeļaustrumu pusē parks robežojas ar ceļu, dienvidrietumos ar Daugavas krastu, kas šeit vietām ir pat 8m ar 3 – 4m augstu dolomīta atsegumu krauju.

​

Parks ir savdabīga brīvdabas ekspozīcija, kurā apskatāmi dažādi objekti:

• Zvejnieku sēta „Mellupi”;

• Lašu un nēģu taču (aizsprostu) rekonstrukcija;

• Piemiņas ansamblis Doles salas un apkārtnes applūdinātajām mājām;

• Lēvisu of Menāru dzimtai veltītais akmens obelisks;

• Jaundoles pils makets;

• Mārtiņsalas un Raušu kultūrvēsturiskie akmeņi;

• Prezidentes V.Vīķes – Freibergas 2004.gadā stādītā liepiņa;

• Doles vējdzirnavu vieta;

• Doles salas dolomīta atsegums;

• Tēlnieka J.G.Šadova piemiņas urna baronam F.G.Līvenam;

• 17. un 19. gadsimta lielgabali;

• Bērzmentes lielgabals;

• Līves un Berkavas muižu robežakmens;

• Vecpidiņu dižpriede.

 

Parka teritorijā atrodas arī divi Valsts nozīmes dabas pieminekļi - Doles salas dolomīta atsegums – viena no pēdējām Daugavas klintīm industrializācijas pārveidotajos upes krastos un 450 gadus vecais Doles dižozols, kurš diemžēl 2007. gadā nolūza.​

Muižas parkam ir ievērojama kultūrvēsturiska vērtība. Parka apkārtne, īpaši Daugavas krasti no vairākiem aspektiem ir izcila un saudzējama dabas vide.