Doles Ķivutkalns

Doles Ķivutkalns bija unikāls objekts: bronzas laikmeta kapulauku (231 skeletkaps un 20 ugunskapi) šeit pārklāja pilskalna apdzīvotības slānis (ierīkots ap 650. gadu pr. Kr. un bijis apdzīvots līdz 150. gadam pēc Kr.), saglabājot liecības par senajiem Daugavas lejteces iedzīvotājiem. Pilskalns bija nocietināts ar iespaidīgu akmens valni, kas bija saglabājies zem kultūrslāņa virskārtas. Pilskalna iedzīvotāji bijuši Baltijas somugri. Iespējams, ar to saistīta pilskalna nosaukuma izcelsme: “kivi” somu un igauņu valodā nozīmē “akmens”. Ķivutkalna kapulauks datēts ar laiku no 800. līdz 680. gadam pr. Kr. Kapulauka antropoloģiskais materiāls (seno iedzīvotāju galvaskausa formas) glabā liecības par iedzīvotāju ieceļošanu un sajaukšanos Daugavas ielejā, kas bija daļa no plašākiem etnoģenēzes procesiem Austrumbaltijas reģionā. Līdzās vietējās izcelsmes iedzīvotājiem, kam raksturīgs platsejainais antropoloģiskais tips, Ķivutkalnā bija apbedīti ienācēji no Dienvideiropas, kam raksturīgs šaursejainais antropoloģiskais tips. Abu antropoloģisko tipu pēdas konstatējamas mūsdienu Latvijas iedzīvotāju populācijā, taču antropoloģiskie dati ir īpaši nozīmīgi aizvēstures izpētei, par kuru nav saglabājušās rakstīto vēstures avotu liecības. Pēc galvaskausa formas var noteikt cilvēku vecumu (senie Ķivutkalna iedzīvotāji bijuši 32–38 gadus veci), dzimumu, spriest par viņu dzīves apstākļiem un slimībām, kas viņus piemeklējušas dzīves laikā.