Daugavas lībieši vēlajā dzelzs laikmetā

Baltijas somu etnosa pārstāvji lībieši jeb līvi apmetās Daugavas lejtecē 10. gadsimtā, teritorijā no Aizkraukles līdz Daugavas grīvai. Vislielākais dzīvesvietu skaits kopš 12.gs. vidus koncentrējās upes lejtecē no Ikšķiles līdz Rīgai, galvenokārt Daugavas labajā krastā, kā arī Mārtiņsalā un Doles salā. Nozīmīgs tirdzniecības centrs šeit bija arī Daugmales pilskalns upes kreisajā krastā. Lībiešu apdzīvotajā teritorijā izveidojās savdabīga kultūra, kas apvienoja Baltijas somu un seno baltu, kā arī dažus Bizantijas un skandināvu kultūras elementus. Tās uzplaukums bija tieši saistīts ar Daugavas tirdzniecības ceļa nozīmes pieaugumu, tādēļ skandināvu ietekme Daugavas lejtecē bija jūtama arī pēc t.s. vikingu laikmeta (8.-11.gs.) beigām. Salaspils Laukskolas kapulaukā, kas atradās Daugavas labajā krastā pie 10.-12.gs. apmetnes, līdzās lībiešiem guldīti arī skandināvu izcelsmes iedzīvotāji. Skandināvu ietekme redzama arī lībiešu sieviešu rotaslietās: no skandināviem aizgūtajā važiņu rotā, kuru saturēja kopā divas uz pleciem liekamas t.s. bruņurupuču saktas. Lībiešu rotkaļa izgatavotajām saktām ir nedaudz atšķirīga forma un ornaments.