Pilskalni un pilis Daugavas krastos

Pilskalni ir nocietinātas dzīvesvietas, ko ierīkoja pie lielākajiem satiksmes ceļiem. Daugavas ielejā atklāti apmēram 40 pilskalni, kas bijuši apdzīvoti kopš bronzas laikmeta un līdz pat vēlajam dzelzs laikmetam ieskaitot. Pilskalni atrodas pie krācēm, kur upi šķērsoja senie un arī mūsdienu ceļi. Pilskalnu dabiskās nogāzes papildināja aizsarggrāvji, zemes vaļņi un koka nocietinājumi. Pilskalni bija seno pilsnovadu pārvaldes un sabiedrības dzīves centri. Par to liecina pilskalnos atrastie darbarīki un ieroči, arī monētas un dažādi sadzīves priekšmeti. Vēlajā dzelzs laikmetā Daugavas ielejā ekonomiski un politiski nozīmīgākais bija Daugmales pilskalns vairāk kā 20 m augstajā upes kreisajā krastā, apmēram 30 km no Daugavas grīvas. Izdevīgā ģeogrāfiskā novietojuma dēļ pilskalna iedzīvotāji varēja viegli kontrolēt Daugavas ūdensceļu. Šeit atradās vairākus hektārus plaša apmetne, kurā dzīvoja amatnieki un tirgotāji, kā arī nocietināta ostas vieta pie Varžupītes ietekas Daugavā. Daugmales pilskalnā atrasti apjomīgākie Rietumeiropas un arābu 9.-12.gs. monētu depozīti, kā arī vienīgais priekšmets Latvijā ar autentisku rūnu uzrakstu: no dolomīta veidotas kaujas vāles fragments. Daugmales pilskalns pamests 12.gs. beigās īsi pirms Rīgas dibināšanas.

Līdz ar Livonijas veidošanos krusta karu gaitā pilskalnus Daugavas ielejā pakāpeniski aizstāja mūra pilis. No 12.gs. beigām līdz 14.gs. vidum pie Daugavas tika uzceltas kopskaitā 16 mūra pilis, daļu no tām pārbūvēja 15.gs., kad ieviesās uguns šaujamie ieroči. Vairums no viduslaikos celtajām mūra pilīm pie Daugavas atradās senajos pilskalnos vai to tuvumā, tā turpinot apdzīvotības tradīcijas. Mūra piļu celtniecība nozīmēja jaunas, agrāk nezināmas būvtehnoloģijas izmantošanu, jaunu pakāpi arī kara mākslā un nocietinājumu būvniecībā, mūra pilis nozīmēja arī jaunas sociālās dzīves kārtības rašanos. Livonijas pastāvēšanas laikā (13.gs. – 16.gs. beigas) Daugavas krastos celtās pilis piederēja gan Rīgas arhibīskapam, gan Livonijas ordenim un to vasaļiem. Pie Kokneses pils 15.-17.gs. pastāvēja pilsēta, kas bija iekļauta Hanzas tirdzniecības pilsētu savienībā. Mūra pilis tika izmantotas līdz pat Ziemeļu karam 18. gadsimta sākumā, kad tās militāru apsvērumu dēļ uzspridzināja kāda no karadarbībā iesaistījām ārvalstu armijām.