Pagānisma un kristietības tradīcijas

Vēlajā dzelzs laikmetā (9. – 12.gs.) baltu un Baltijas somu apdzīvotajās zemēs turpinājās pagānisma laikmets. Par tā rituāliem un ticējumiem liecina senās rotas lietas: piekariņi, kas atrasti šī perioda dzīvesvietās un kapulaukos Daugavas krastos.  Par šo amuletu simbolisko nozīmi trūkst precīzu ziņu, taču arheologu pētījumi liecina, ka baltu (zemgaļu un latgaļu) apdzīvotajā teritorijā biežāk sastopami zirga formas piekariņi, savukārt lībiešu dzīvesvietās un apbedījumos vairāki izplatīti putna formas piekariņi. Šāda tradīcija varētu būt saistīta ar somugru un skandināvu mitoloģijā izplatīto leģendu par pasaules rašanos no ūdensputna olas. Tāpat sastopami arī pusmēness veida piekariņi jeb t.s. lunulas, kas saistītas ar pagānisko auglības kultu.
Ekspozīcijā redzams pazīstamākā Latvijas elku tēla – Salaspils “akmens galvas” un 2006. gadā sabrukušā, ap 500 gadus vecā Doles dižozola attēls. Dižkokus vēl vairākus gadsimtus pēc vietējo iedzīvotāju kristīšanas uzskatīja par pagānu kulta vietām. Salaspils "akmens galvu" – lielu granīta laukakmeni ar cilvēka sejas vaibstu atveidojumu – atrada 1851.gados, attīrot no laukakmeņiem tīrumus starp Ikšķili un Salaspili. Rīgas Vēstures un senatnes pētnieku biedrības pārstāvji to nogādāja Doma muzejā Rīgā. Vairāk nekā simt gadu nebija ziņu par to, vai elku tēls ir saglabājies, kamēr to nejauši atrada arheoloģiskajos izrakumos Doma baznīcas pagalmā 2000. gadā. Salaspils “akmens galva” tagad apskatāma Doma krustejā, tās kopija – Līvu laukumā Rīgā. Diemžēl precīzi datēt “akmens galvas” tapšanas laiku nav iespējams, tas varētu būt autentisks aizvēstures perioda darinājums vai arī prasmīgs 18.-19.gs. viltojums.
Atsevišķu Rietumu un Austrumu kristīgās baznīcas misionāru darbs sāka dot augļus 12.gs. beigās, kad kristietības izplatīšanu Daugavas lībiešu ciemā Ikšķilē uzsāka katoļu mūks Meinards. Ikšķiles lībiešu ciemā pēc viņa rīkojuma ar Gotlandes mūrnieku palīdzību 1185. gadā uzcēla pirmo mūra baznīcu un pili mūsdienu Baltijas valstīs. Daugavas augštecē – Jersikā un Koknesē – 13.gs. sākumā darbojās pareizticīgo dievnami. Daugavas lejteces iedzīvotāju apbedījumos atrastie gan Rietumu, gan Austrumu kristīgajai tradīcijai raksturīgie krustiņu veida piekariņi un Salaspils Laukskolas kapulaukā atrastā ornamentētā koka ola liecina par kristīgās liturģijas priekšmetu klātbūtni šeit arī pirms Livonijas kristīšanas. Bieži vien šie piekariņi nēsāti kopā ar pagāniskajiem amuletiem un atrodami nekristīto baltu un lībiešu apbedījumos. Latvijas un Igaunijas iedzīvotāju kristīšana 13.gs. notika gan miermīlīgi, gan Krusta kara veidā, gala rezultātā piesaistot šīs zemes Rietumu kultūras tradīcijai.