Kā mums gāja 2025. gadā? / Aizvadītais gads Daugavas muzejā

2025. gads Daugavas muzejā bijis daudzveidīgs un nozīmīgs. Atskatīsimies uz galvenajām muzeja darbības jomām un aizvadītā gada būtiskākākajām norisēm.

Lai arī muzeja ikdiena apmeklētājiem visbiežāk saistās ar pasākumiem un izstādēm, viens no nozīmīgākajiem un laikietilpīgākajiem darbiem norisinās krājuma un pētniecības kabinetos. Tieši kvalitatīva krājuma veidošana, saglabāšana un pētniecība ir pamats muzeja darbībai, kas ļauj saglabāt kultūrvēsturisko mantojumu, veidot stāstus un sniegt apmeklētājiem jēgpilnu izziņas pieredzi.

2025. gadā Daugavas muzeja krājumā uzņemti 46 priekšmeti, no tiem 31 pamatkrājumā un 15 palīgkrājumā, kā arī 5 vienības zinātniskajā arhīvā. Īpaši nozīmīga bijusi sadarbība ar restauratoriem – sadarbībā ar restauratori Āriju Ubarsti restaurēti divi krājuma priekšmeti: augšņu karte “Olaine” filiālei Doles salā un Doles salas “Vēver–Būmaņi” saimniecības grāmata. Savukārt sadarbībā ar restauratoru Uģi Baļļu veikta deviņu priekšmetu apstrāde pret bioloģiskajiem bojājumiem un pelējumu brīvdabas sētā “Mellupi”, nodrošinot to ilgtermiņa saglabāšanu.

Šogad aizsākām arī jaunu muzeja komunikācijas un izziņas iniciatīvu – rubriku “Mēneša priekšmets”, kurā katru mēnesi izceļam vienu no muzeja krājuma priekšmetiem, pievēršot uzmanību tā stāstam, nozīmei un vietai Daugavas muzeja kolekcijā.

Gada otrajā pusē aktīvi strādājām arī pie Daugavas muzeja jaunās mājaslapas izstrādes. Mājaslapa šobrīd ir aktīva un pieejama apmeklētājiem, taču darbs pie tās pilnveidošanas turpināsies arī nākamajā gadā, lai padarītu informāciju vēl pieejamāku un muzeja saturu – vēl plašāk sasniedzamu.

Nozīmīgs 2025. gada sasniegums bija muzeja akreditācijas iegūšana, kas apliecina Daugavas muzeja darba atbilstību profesionālajiem muzeju nozares standartiem. Vienlaikus tika izstrādāta jauna vidējā termiņa darbības un attīstības stratēģija 2026.–2030. gadam, kas balstīta gan līdzšinējā pieredzē, gan nākotnes izaicinājumos. Stratēģija nosaka skaidrus darbības virzienus, prioritātes un mērķus, iezīmējot muzeja ilgtspējīgu attīstību, mērķtiecīgu krājuma papildināšanu, sabiedrības iesaistes stiprināšanu un muzeja lomas paplašināšanu kā mūsdienīgai kultūrvietai.

Nozīmīga muzeja darba sastāvdaļa arī 2025. gadā bija muzejpedagoģija un izglītojošās aktivitātes, kas vērstas uz dažādām vecuma grupām. Muzejpedagoģiskajās nodarbībās šogad piedalījās vairāk kā 1,7 tūkstoši skolēnu, no kuriem ievērojama daļa muzeju apmeklēja valsts programmas “Latvijas skolas soma” ietvaros, apliecinot stabilu un mērķtiecīgu sadarbību ar izglītības iestādēm. Tāpat aktīvi norisinājās mūžizglītības programmas un ekskursijas, kurās piedalījās ap 700 pieaugušo. Šīs aktivitātes veicināja izpratni par Daugavas kultūrvēsturisko mantojumu un muzeju kā vietu zināšanu apguvei.

Līdztekus ikdienas darbam ar krājumu, pētniecību un izglītību, nozīmīgu vietu muzeja darbībā 2025. gadā ieņēma arī pasākumi, kas veidoja muzeju par satikšanās, svētku un kopā būšanas vietu.

2025. gads muzejā aizritēja bagāts ar notikumiem, satikšanās prieku un kopā būšanu. Visa gada garumā pasākumi pulcēja gan pastāvīgos apmeklētājus, gan jaunus viesus, apliecinot muzeju kā dzīvu kultūras, tradīciju un radošuma telpu.

Pavasarī kopā svinējām Lieldienas, kas arī šogad pulcēja kuplu apmeklētāju skaitu – muzeju apmeklēja aptuveni 1,8 tūkstoši cilvēku. Svētki aizritēja ģimeniskā un priecīgā noskaņā, ļaujot lieliem un maziem izbaudīt Lieldienu tradīcijas, pavasara atnākšanu un kopā būšanas prieku muzeja vidē.

Muzeju naktī Daugavas muzejs iemirdzējās citā gaismā, šī gada tēma bija “Mūsu vērtību stāsti” un mūsu vertība, ko izcēlām šajā gadā – Daugava. Aicinājām apmeklētājus gan izzināt, gan radoši darboties. Bija skatāmas divas dokumentālās filmas: “Zaudētā Daugava. Staburags” un “Ātrāk par straumi”. “Ar Daugavu sirdī” sietspiedes darbnīcā tika apdrukāti T-krekli un auduma maisiņi, ļaujot ikvienam radīt personisku piemiņu no šī vakara. Paralēli bija skatāma izstāde “Daugava – laiku lokos”, kas iepazīstina ar Daugavas stāstu caur vēsturiskām ainavām upes krastos, senajām pārceltuvēm, amatiem un cilvēku ikdienu pie upes.

Vasaras Saulgriežus svinējām skanīgi un sirsnīgi kopā ar Teikas muzikantiem. Dziesmas, muzicēšana un kopīga svētku svinēšana radīja īpašu noskaņu, stiprinot kopības sajūtu un latviskās tradīcijas.

Vasarā turpinājām iecienīto svētdienu pēcpusdienu koncertu ciklu brīvā dabā. Tajos muzicēja Līva Dumpe un Jānis Paukštello, dāvājot apmeklētājiem mierpilnus, muzikāli bagātus brīžus dabas ieskautā vidē.

Rudenī muzejā valdīja rosība un satikšanās prieks. Miķeļu ražas tirgus pulcēja ap 1,2 tūkstošiem apmeklētāju, mājražotājus un amatniekus. Svētku noskaņu kuplināja Salaspils Kultūras nama bērnu un jauniešu kolektīvi, kā arī koklētājas Zane Lasmane un Elza Bleikša, radot sirsnīgu un ģimenisku atmosfēru.

Gada izskaņā Mārtiņos, kā jau ik gadu, atdzīvinājām maskošanās tradīcijas, dziedājām un dejojām kopā ar folkloras kopu “Graudi”, noslēdzot pasākumu gadu dzīvā, lustīgā un tradīcijām bagātā noskaņā.

Sirsnīgs paldies ikvienam apmeklētājam, dalībniekam un sadarbības partnerim par kopā pavadīto laiku 2025. gadā – Jūsu klātbūtne padarīja muzeja pasākumus nozīmīgus, dzīvus un iedvesmojošus!

Papildinot pasākumu programmu, muzejs arī 2025. gadā piedāvāja daudzveidīgas radošās aktivitātes, kas aicināja apmeklētājus ne tikai vērot un klausīties, bet arī aktīvi līdzdarboties un radīt pašiem.

Atskatoties uz aizvadīto gadu, jūtam lielu gandarījumu par paveikto un prieku par aktīvo apmeklētāju iesaisti. Radošās aktivitātes muzejā arī šogad bija daudzveidīgas, izzinošas un iedvesmojošas, sniedzot iespēju gan apgūt jaunas prasmes, gan iepazīt tradicionālās zināšanas un laikmetīgu radošo domāšanu.Radošo aktivitāšu ciklu šogad uzsākām vasarā ar Seno prasmju darbnīcām, kas norisinājās no jūlija. Pirmajā darbnīcā apmeklētāji varēja izgatavot savu stilizēto burbuļsaktu, veidojot to kā personīgu spēka un veiksmes simbolu. Darbnīca rosināja gan radošu izpausmi, gan iepazīšanos ar seno rotu nozīmi.

Tam sekoja Meža diena muzejā, kuras laikā notika izglītojoša darbnīca sadarbībā ar AS “Latvijas valsts meži”. Paralēli norisinājās arī zvejas aizsprostu (taču) atjaunošanas darbnīca, kurā dalībniekiem bija iespēja iesaistīties vēsturisko aizsprostu atjaunošanā, darboties praktiski un kļūt par daļu no kultūras mantojuma saglabāšanas procesa.

Otrajā Seno prasmju darbnīcā apmeklētāji apguva ziedes “Evija” pagatavošanu, iepazīstot tradicionālās zināšanas par dabīgām sastāvdaļām un to pielietojumu ikdienā.

Arī šogad turpinājām sadarbību ar biedrību SUDDEN. Oktobrī Daugavas muzejā norisinājās trīs radošās darbnīcas, kas piedāvāja laikmetīgu skatījumu uz radošo procesu. Fotogrāfs Kaspars Zborovskis vadīja radošo fotogrāfijas darbnīcu “Gaismas iepazīšana”, Madara Peiseniece aicināja piedalīties Radošajā nejaušību darbnīcā, savukārt Elīna Vītola iepazīstināja apmeklētājus ar puantilisma tehniku, ļaujot izmēģināt šo glezniecības metodi praksē.

Gadu noslēdzām ar Ziemassvētku darbnīcu, kurā katram apmeklētājam bija iespēja radīt savu unikālo ziemas ainavu, ienesot svētku noskaņu un radošu prieku gada izskaņā.

Paldies ikvienam dalībniekam, meistaram un sadarbības partnerim par radošo enerģiju un kopā paveikto – šīs aktivitātes bagātināja muzeja ikdienu un stiprināja saikni starp tradīcijām, dabu un radošumu.

Izstāžu darbība 2025. gadā bija daudzveidīga un saturiski bagāta, aptverot gan arheoloģiju un vēsturi, gan laikmetīgo mākslu un industriālo mantojumu.

Aprīlī muzeja izstāžu telpā tika atklāta izstāde “Uguns, dzelzs, tērauds”, kas veltīta dzelzs ieguvei un apstrādei Daugavas krastos aizvēsturē. Izstāde sniedza ieskatu dzelzs ieguves procesā, arheoloģiskajās liecībās par ieguves vietām, kā arī raksturoja dzelzs apstrādes paņēmienus un izmantotos darba rīkus. Tajā eksponēts plašs arheoloģisko priekšmetu klāsts, kas deponēts no Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Arheoloģisko priekšmetu krājuma, papildinot tos ar dzelzs ieguves krāsns modeli un kalēja ēzes un plēšu rekonstrukciju dabīgā izmērā.

Sadarbojoties ar Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta pētnieku Uldi Neiburgu un Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieku Valdi Kuzminu, kā arī Ukrainas Nacionālās atmiņas institūta darbinieci, žurnālisti un dzejnieci Nataļku Pozņaku-Homenko (Наталка Позняк-Хоменко), Daugavas muzejs maija sākumā izveidoja brīvdabas izstādi “Kara upuri”, kas atradās Salaspils memoriāla teritorijā un Salaspils karagūstekņu nometnes vietā. Izstādi veidoja divas daļas. Viena daļa vēstīja par kara upuriem 2. Pasaules karā Latvijā, bet otra daļa vēstīja par kara upuriem Ukrainā mūsdienās.

Maijā, Muzeju naktij, tapa brīvdabas izstāde “Daugava – laiku lokos”, kas aicināja iepazīt Daugavas stāstu caur vēsturiskām ainavām upes krastos, aplūkojot senās pārceltuves, amatus un cilvēku ikdienu pie upes dažādos laikmetos.

Atzīmējot Salaspils jeb Kirhholmas kaujas 420. gadadienu, septembrī tika atklāta šai vēsturiskajai kaujai veltīta brīvdabas izstāde, kas kopš 27. septembra bija brīvi pieejama Salaspils pludmales zaļajā zonā, veicinot vēstures izziņu plašākai sabiedrībai ārpus muzeja telpām.

Rudens mēnešos muzeja teritorijā, sadarbībā ar biedrību SUDDEN un kuratori Madaru Peisenieci, tika atklāta laikmetīgās mākslas izstāde “Akmens galvas III. Izmeklējums”, kas turpināja iepriekšējo gadu ciklu.

Gada izskaņā, atzīmējot Rīgas HES pilnjaudīgas darbības apaļo jubileju, Daugavas muzejs sadarbībā ar Enerģētikas muzeju radīja izstādi, kurā skatāmas 114 fotogrāfijas no Enerģētikas muzeja krājuma. Izstādē atspoguļotas Rīgas, Pļaviņu un Ķeguma hidroelektrostaciju tapšanas ainas, kā arī Latvijas hidroelektrostaciju vēsturē nozīmīgās, bet plašākai sabiedrībai mazāk zināmās Aiviekstes hidroelektrostacijas izveide.Muzejs arī 2025. gadā apliecināja sevi kā vairāk nekā ekspozīciju telpu – tā ir dzīva kultūrvieta, kurā savijas vēsture, pētniecība, māksla un izglītība.

Sirsnīgs paldies ikvienam apmeklētājam, sadarbības partnerim un speciālistam par ieguldījumu muzeja darbā! Ar skatu nākotnē jau uzsākta gatavošanās nākamā gada izstādēm, pētījumiem, pasākumiem un jauniem izaicinājumiem.

Jūsu kultūrvieta – Daugavas muzejs 💚