Daugavas pārceltuves makets

Vēsturiskas ziņas par Daugavas pārceltuvēm saglabājušās no 15. gadsimta, to senākais nosaukums bija prāmji. Pārceltuves ierīkoja tur, kur varēja piekļūt upes krastam un bija vieglāk pārvarēt straumi, lai nogādātu otrā krastā ceļotājus un kravu. Tāpēc pārceltuves atradās tuvu pie apdzīvotām vietām, satiksmes ceļiem, dzirnavām, kaļķu un ķieģeļu cepļiem, krogiem. Pārcēlāji bija vietēji iedzīvotāji, kas pelnīja iztiku ar šo svarīgo amatu pat vairākās paaudzēs. Pārceltuvju darba sezona sākās tūlīt pēc ledus iziešanas Daugavā, aprīļa mēnesī un turpinājās līdz vēlam rudenim (novembrim), kad upe aizsala. Daugavas pārceltuves darbojās vai nu visu diennakti, vai arī tikai noteiktās stundās. Ziemā pārceltuves bija jāizvelk krastā un jāsagatavo nākamajai sezonai.