Daugavas lībieša ugunskaps

Daugavas lībieši savus mirušos apbedīja līdzenajos kapulaukos un uzkalniņu kapulaukos, bet apmēram trešdaļu no 10.-12.gs. apbedījumiem veido ugunskapi. Šī tradīcija atspoguļo pirms kristietības ieviešanas izplatītos priekšstatus par pēcnāves dzīvi: mirušajam kapā līdzi tika doti ieroči, rotas un sadzīves priekšmeti, kurus viņš bija lietojis savas dzīves laikā. Mirušā ķermenis tika sadedzināts, virs apbedījuma vietas ierīkojot smilšu uzkalnu, kura pamatā tika izveidots laukakmeņu aplis. Laika gaitā uzkalniņu kapulauki tikuši noarti, apstrādājot tīrumus. Vietām tie saglabājušies mežos un citās mūsdienās grūti pieejamās vietās.